Atpakaļ uz visiem rakstiem
Kāpēc daba projektē labāk par cilvēku? Ievads sakrālās ģeometrijas arhitektūrā
Racionālu principu sabiedrībā nereti tiek aizmirsts dabas spēks un tā ietekme uz cilvēku. Tomēr cilvēka saikni ar dabu iespējams novērot dabas formās un veidojumos, kā arī paša cilvēka ķermeņa mazākajās struktūrās. No sīkām dzīvības struktūrām līdz galaktiku mērogiem – visur valda stingra, proporcionāla un harmoniska kārtība. Šīs formas nav tikai estētika; tās ir dabas strukturālā valoda, kurā iekļauta arī cilvēka būtība. Daba vienmēr projektē ar jēgu – nekas nav haotisks vai nejaušs, bet gan stabils, efektīvs un skaists vienlaikus. Līdz ar šo proporciju un formu esamību, cilvēks pat neapzināti tās sajūt un atpazīst.
Dabas formas un veidojumi ir pakļauti kādam lielam vienotam principam, kas nosaka šo struktūru uzbūvi un ārējo formu izskatu. Šis vienotais princips saucas sakrālā ģeometrija. Tā ir priekšstatu kopums par pasaules formu, kas ir dzīves pamatā, – ģeometrija, harmonija un sakārtotība. Tās virsuzdevums ir ar formu un proporciju struktūru palīdzību apziņai demonstrēt vienotu rakstu, paraugu jeb modeli, indivīda apziņu savienojot ar augstākām realitātēm, kas nav izdarāms tikai ar vārdiskiem izteiksmes līdzekļiem. Tā ir dabas strukturālā valoda – vienojoša pasaules valoda, kuras veidojošie principi un nozīme ir acīmredzama un tajā pašā laikā nemanāma.
Sakrālā ģeometrija un uz tās principiem balstīta arhitektūra atspoguļo dzīvības enerģijas plūsmu līdzsvaroto dabu formās un struktūrās, kas cita ar citu sadarbojas. Cilvēks šādā vidē organiski iekļaujas. Cilvēkam ienākot telpā, kur šāda vide ir izveidota, tā rada klātbūtnes efektu, samazinās kognitīvā spriedze, pieaug drošības sajūta un ķermenis fiziski nomierinās. JŪTU PASAULE PIEPILDĀS AR MIERU, harmoniskām sajūtam, tajā brīdī ļaujot atslābt ķermenim. VIVENTE darbojas, tiecoties šādu telpu radīt. Harmonisku cilvēku sabiedrībā cilvēks jūtās drošāks, mierīgāks. Ričards Rors.
VIVENTE projekti sākas ar dzīvību – ģeometriju, dabiskām ideālformām, kas tiek iekļautas arhitektūras pamatā. Sakrālā ģeometrija ir struktūra, loģika, sistēma, nevis rotājums. Tā ir šķietami irracionālā savienojums ar racionālo jeb loģiski skatīta pasaules vienotā kārtība.
Arhitektūras uzdevums ir netraucēt dabas likumiem izpausties. Mērķis ir veidot projektus, kas iekļaujas dabā, sazemējas ar to, nevis rada izolētu telpu, saraujot cilvēka dabisko saikni ar vidi. Daba jau ir piešķīrusi stabilitāti, efektivitāti, skaistumu, ilgtspēju un dzīvību. Tā projektē labāk par cilvēku. Uzdevums ir to sadzirdēt, saprast un pielāgoties.
VIVENTE piedāvā dzīvības organizētu telpu