Koka arhitektūra

Koks – ilgmūžīgs, izturīgs, dabisks un ekoloģisks materiāls

Koks – viens no pasaulē senākajiem būvniecības materiāliem, ko izmanto ne tikai dzīvojamo mājokļu, bet arī tiltu būvniecībā, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu ierīkošanā. Kopš tirgū ir ienākuši citi būvniecības materiāli (cements, betons, ķieģeļi), izplatījies priekšstats, ka koks kalpo salīdzinoši neilgi. Taču šādam apgalvojumam nav pamata: koka ilgmūžību apliecina Krievijas ziemeļos saglabājušās koka guļbūves mājas, kuru vecums sasniedz 600–700 gadus. Tāpat Ziemeļamerikā, Kanādā, Skandināvijā sen celtās koka karkasa mājas pierāda, ka uzlabotie būvniecības materiāli un risinājumi ļauj atrast mūrim līdzvērtīgu aizstājēju izturības ziņā.

Koks ir lielisks būvniecības materiāls, kas nodrošina labu dzīves kvalitāti. Tas ir dabisks, videi nekaitīgs izejmateriāls, kas ir izturīgs pret karstumu un aukstumu. Vienīgais faktors, kas obligāti jākontrolē – mitrums. Svarīgākais aspekts, kas jāņem vērā koka māju būvniecībā – pareiza koksnes apstrāde.

Karkasa mājas – dažādām klimata joslām

Ekonomiska, kvalitatīva un racionāla mājokļa būvniecības tehnoloģija – koka karkasa mājas. Karkasa māju tehnoloģija radīta Kanādā. Ziemeļamerikas dabas apstākļi līdzinās apstākļiem Ziemeļeiropā. Arī karkasa māju konstrukcijas tehnoloģija ir piemērota dažādām klimata joslām un ģeoloģiskajiem apstākļiem: mainot siltināmo materiālu parametrus, karkasa mājas iespējams būvēt gan dienvidu klimata valstīs, gan arī ziemeļos. Koka konstrukcijas mājas iespējams montēt arī zemā temperatūrā.

Saskaņā ar Kanādas būvniecības ekspertu apgalvojumiem koka karkasa mājas, tās ik pa laikam atjaunojot, var kalpot aptuveni 150–200 gadus. Karkasa māju konstrukcija pieļauj elastību, tādēļ var izturēt pat zemestrīces (Japānā 75 % iedzīvotāju izmanto koka karkasa mājas, ēkas iekšpusē iestiprinot augstu amortizējamu mietu, pie kura tiek konstruētas visas mājas konstrukcijas – sienas kustas kopā ar mietu, bet nesabrūk). No otras puses, karkasa mājas nevar izturēt spēcīgākas vētras un viesuļvētras, kas ir īpaši izplatītas Ziemeļamerikā. Latvijā ar karkasa konstrukciju tehnoloģiju jau vairākus gadu desmitus tiek būvētas dārza mājas, bet arvien populārāka kļūst arī dzīvojamo māju būvniecība. Latvijas Universitātes profesors Andris Jakovičs uzskata, ka koks ir Latvijas klimatam piemērotākais būvniecības materiāls.

Termiskā efektivitāte: plānām sienām svarīgākā ir necaurlaidība

Latvijā ierastas ir ķieģeļu un betona dzīvojamās mājas ar lielu sienu biezumu, tādēļ izveidojies nepareizs priekšstats, ka māja ar plānām sienām slikti saglabā siltumu. Vidējais koka karkasa mājas sienas biezums – 20 cm, bet pat salā un bez telpu apkures temperatūra samazinās vien par 2–3 °C dienā. Ja būvniecības laikā ir ievietoti siltumizolācijas materiāli un nodrošināta karkasa mājas necaurlaidība, no kuras ir atkarīgi siltuma zudumi, karkasa māju nav grūti apsildīt un uzturēt vēlamo temperatūru.

Siltums telpās no sildierīcēm ceļas augšup, pie konstrukcijām – griestiem, logiem, sienām – izveidojas spiediens. Pa mazāko spraugu siltais gaiss tiek izrauts ārā, tajā pašā laikā apakšējā telpas daļā gaiss izretinās pa grīdas virsmu un pa gaisa caurumiem grīdā, durvīs un logos tiek iesūkts aukstais gaiss, kuru atkal jāsilda. Šo enerģijas zudumu var samazināt, tikai palielinot konstrukciju siltuma pretestību. ASV sabiedrība “Architectural Energy Corporation” veica pētījumus: tika aprēķināti siltuma zudumi nesiltinātām ēkas konstrukcijām, kas vēlāk tika pārklātas ar sevišķi necaurlaidīgu un siltumietilpīgu siltināšanas materiālu. Rezultāti parādīja, ka siltuma ietaupīšanas pamatā ir necaurlaidība. Necaurlaidīgā siltināšanas materiāla slāņa termiskā pretestība pieaug vairāk kā par 100 % (slāni sabiezinot no 10 cm līdz 20 cm), siltumenerģijas ietaupījums ir tikai 3 %, tāpēc šāda investīcija nav efektīva. No pētījuma rezultātiem var secināt, ka daudz efektīvāk ir investēt mājas konstrukciju necaurlaidības nodrošināšanā, jo pat ļoti plāns siltināšanas materiālu slānis aiztur lielu daļu no siltuma, kas aizplūst no iekštelpām.

Siltināšanas materiālam jāizlaiž ūdens tvaiks, lai koka konstrukcija, kurā tas iestrādāts, mitruma ietekmē nepūtu, nepelētu un viegli izžūtu. Caur siltināšanas materiālu gandrīz tādā pašā ātrumā iziet gan ūdens tvaiki, gan gaiss. Savukārt ēku konstrukciju žūšanas process ir samērā lēns, tāpēc pietiekami labi elpojošu siltināšanas materiālu gaisa caurlaidība var būt tik maza, ka šo materiālu var pieskaitīt necaurlaidīgajiem materiāliem. Izvēloties pietiekami necaurlaidīgu siltināšanas materiālu, gaisa cirkulācija caur šķēršļiem var ievērojami samazināties – vienlaicīgi apkures (ziemā) un dzesēšanas (vasarā) izmaksas samazinās.

Karkasa māju konstrukcija

Tā kā tradicionālajiem ķieģeļu, koka vai akmens sienu būvmateriāliem vienlaicīgi jāveic vairākas funkcijas (konstrukciju noturēšana, siltuma un skaņas izolācija), tas rada konkrētus būvniecības nosacījumus: lai nodrošinātu ēkas žūšanu un saraušanos, sienu biezumam jābūt pietiekami lielam, mājas pamatiem – masīviem, bet būvniecības laikam – relatīvi ilgam. Karkasa māju būvniecības tehnoloģija ļauj nošķirt materiālu saturošo, atdalīšanas un izolēšanas funkciju. Katram posmam ir savs uzdevums un atbilstošas īpašības: viens materiāls nodrošina minimālā biezuma konstrukcijas izturību, cits efektīvi saglabā siltumu, trešais uzticami izolē no mitruma, ceturtais aizsargā no trokšņiem.

Ēkas pamati var būt gan monolīti, gan stabveida, gan uz skrūvpāļiem. Nav nepieciešamības izbūvēt masīvus pamatus, tas samazina būvniecības termiņu un arī cenu.

Viens no karkasa ēku trūkumiem – akustiskās īpašības, tāpēc karkasa mājās tiek iestrādātas speciālas blīves, kas darbojas kā skaņas izolācija (to nodrošina pildviela). Bieži vien ar skaņu saistītas pretenzijas rodas pārsegumu dēļ. Ja mājai ir divi stāvi, iedzīvotājiem var būt sūdzības par dzirdamajām skaņām – soļiem stāvā virs griestiem. Šo problēmu var atrisināt ar pietiekami izturīgu koka pārklājumu, uz kura vēlāk tiek izlietas betona grīdas. Ar karkasu tehnoloģiju var būvēt kaut piecstāvu mājas, vienkārši tradicionāli šī konstrukcija tika izmantota ar 1–2 stāvu ēku būvniecībai.

Karkasi tiek izgatavoti no žāvētas kalibrētas koksnes. Konstrukcijai būvnieki bieži izvēlas skujkokus to labo īpašību dēļ. Egles koksne ir elastīgāka, priedes – trauslāka, taču mūsdienu tehnoloģijas ļauj koksni atbilstoši aizsargāt no nelabvēlīgas vides ietekmes. Koks laika gaitā var vērpties, tāpēc tas pareizi jāiestrādā konstrukcijās.

Karkasa mājas ar daļēju apdari cena, neieskaitot pamatu likšanu un krāsošanas darbus, var svārstīties no 800 EUR līdz 1500 EUR par kvadrātmetru. Karkasu var samontēt dažu nedēļu laikā. Ir svarīgi pieminēt, ka karkasa mājas būvniecībai ir būtiski izvēlēties piemērotus laikapstākļus – tā kā ēkas karkass tiek montēts būvlaukumā, koku var ietekmēt mitrums un aukstums. Tāpat jāņem vērā, ka karkasa māju nedrīkst atstāt nepabeigtu un bez logiem un durvīm pat uz pāris gadiem, jo tā neizturētu vides apstākļu ietekmi. Tāpēc ir nepieciešams iepriekš saplānot visus būvniecības darbus un paredzēt tam nepieciešamos līdzekļus.

Karkasa ēkas uzstādīšanas etapi

Karkasu līdz jumtam dala 3 daļās – apakšējā sija, kas iet gareniski pamatiem, malu un iekšējie stieņi, kā arī vainags. Sastiprinot sienu konstrukcijas, tiek uzsākta jumta būvniecība.

Starp pamatiem un apakšējo siju pa visu sienas platumu tiek likta gumijas blīve, kas aizsargā pret mitrumu un nodrošina hermētiskumu. Vēlāk, sākot stiprināt karkasa (tam ir vairāk piemērota kalibrēta koksne) elementus, kas izvietoti aptuveni ik pēc 60 cm. Karkasa materiālus savieno ar naglām vai skrūvēm. Stūros un citās atbilstoši būvniecības projektam vajadzīgajās vietās izmanto biezākas koka brusas.

Vēlāk stiprina vainagu un montē pārsegumu. Koka dēļa biezums var būt no 1,95 m līdz 2,45 m, atkarībā no tā, vai uz tā tiks lietas betona grīdas un vai būs daudz starpsienu. Jāņem vērā arī topošā jumta konstrukcijas kopējais svars.

Pieņemot lēmumu būvēt karkasa māju, jāņem vērā, ka to nedrīkst atstāt nepabeigtu, bez logiem un durvīm pat uz pāris gadiem, jo to ietekmēs nelabvēlīgi laikapstākļi.

Sienu aizpildījumā var tikt izmantotas dažādas plāksnes (finiera, koka daļu, koksnes šķiedras, ģipškartona, OSB plāksnes) – tās sienām sniedz stingumu un stabilitāti. Izvēloties plāksnes biezumu, jāņem vērā karkass: ja tas ir plats, iespējams izmantot plānākas plāksnes.

Pirms iekšējo plākšņu piestiprināšanas dobumā, kas izveidojies, tiek likti siltināšanas un izolācijas materiāli. No minerālmateriāliem, akmens vates veido siltumizolācijas slāni, pēc tam iestrādā plēvi, kas aizsargā no ūdens tvaikiem (šajā posmā sienās vajadzētu ierīkot elektroinstalāciju). Sienas tiek pabeigtas ar jau minētajām apdares plāksnēm, dažos gadījumos tās kombinē. Šādi, no dažādiem materiāliem veidojot vairākus slāņus, māju sienām ir mazāka siltuma caurlaidība.

Vēlāk mājas ārpusei veido apmetumu vai piestiprina apdares materiālus.

Koka karkasa mājas

Priekšrocības

• Mazs konstrukciju svars (karkasa mājas 5–6 reizes vieglākas par mūra mājām).
• Salīdzinoši īss būvniecības laiks.
• Viegli pieejami materiāli.
• Iespēja dažādot arhitektūras risinājumus (konstruēt individuālas formas un mājas iekšējo plānojumu mājā).
• Nav nepieciešami lieli būvniecības mehānismi.
• Iekšējās komunikācijas (ūdensapgādes, kanalizācijas, apkures un ventilācijas sistēmas) paslēptas sienu iekšpusē.
• Vieglāk modernizēt.
• Laba cenas un kvalitātes attiecība.
• Ekoloģiski un atjaunojami materiāli.

Trūkumi

• Mazāka izturība pret lielām vētrām, viesuļvētrām.
• Būvniecībai nepieciešami labi laikapstākļi, kad koku nevar ietekmēt mitrums, jo konstrukcijas tiek montētas būvlaukumā.

Svarīgi māju ierīkot gaisa necaurlaidīgu, pretējā gadījumā var rasties lieli siltuma zudumi un būs slikta skaņas izolācija.

Paneļu mājas – ātri uzbūvējamas un ekonomiskas

Paneļu mājas iespējams uzbūvēt ātri, ja strādā profesionāli būvdarbu veicēji.

Paneļu mājas – ir karkasa māju veids. Būvējot jebkura veida karkasa mājas, rezultāts ir gandrīz identisks. Atšķirība – ražošanas tehnoloģija: paneļu mājām paredzētie mājas elementi speciāli tiek izgatavoti ražotnē un tad atvesti uz būvlaukumu. Būvstrādniekiem vien atliek visu samontēt uz iepriekš izbūvētiem pamatiem.

Paneļu mājas tiek būvētas no rūpnīcā ražotiem, kopā saliktiem paneļiem. 150 kvadrātmetru, četru guļamistabu mājas ražošanas laiks var ilgt no 3 līdz 5 nedēļām – tas atkarīgs no projekta sarežģītības. Paneļi tiek izgatavoti galvenajiem konstrukcijas elementiem (sienām, starpsienām, jumtam). Tos var izstrādāt ar ārējo apdari, jau samontētām durvīm un logiem, elektroinstalāciju u. c. inženiertīkliem.

Paneļu montāža būvlaukumā notiek visai raiti – būvdarbi būvlaukumā ilgst 3–7 dienas (taču tai vajadzīgi patiešām kvalificēti darbinieki). Tā kā mājas elementi uz būvlaukumu tiek aizvesti jau ar daļēju iekšējo apdari, iekštelpās jāveic pavisam nedaudz ar sienām saistītu darbu. Būvniecības darbs saīsinās arī tāpēc, ka nevajag gaidīt, kamēr izžūs mājas materiālu mitrums, lai varētu veikt apdares darbus. Kamēr mājas elementi tiek izgatavoti rūpnīcā, iespējams izbūvēt pamatus, zemē ierakt komunikācijas cauruļvadus un veikt citus darbus, tā ietaupot laiku.

Paneļu mājas tehnoloģija ir ļoti ekonomisks, ekoloģisks un izturīgs risinājums, jo konstrukcijas tiek izgatavotas no atjaunojamiem materiāliem, ātri un bez kaitējuma videi.

Paneļu māju izgatavošanas procesu, kvalitāti un izpildes termiņus neietekmē nelabvēlīgi laikapstākļi – vējš, sals vai lietus, tāpēc šādu māju izgatavošana neapstājas pat aukstajā sezonā. Laikapstākļi maz ietekmē arī mājas montēšanu – samērā īsais būvdarbu laiks būvlaukumā ļauj vieglāk pielāgoties laikapstākļiem.

Vēl viens svarīgs aspekts – būvdarbu cena. Tā kā nevajag rūpēties par materiālu transportēšanu uz būvlaukumu un to uzglabāšanu, tiek ietaupīti naudas līdzekļi. Pareizi saplānojot mājas elementu (paneļu) atvešanu uz montēšanas vietu un saskaņojot to ar montēšanas darbiem, iespējams izvairīties no paneļu izkraušanas būvlaukumā un tos montēt, ņemot tieši no transportlīdzekļa.

Ja izvēlēsieties individuālu paneļu mājas projektu, mājas cena pieaugs.

Lielākie trūkumi: īpaša uzmanība pamatiem un mazākas izplānošanas iespējas

Viens no svarīgākajiem aspektiem būvējot paneļu māju – atbilstoša pamatu likšana un to hidroizolācija. Tas ir īpaši aktuāli mūsu klimatiskajos apstākļos, kad ziemā temperatūra var noslīdēt zem 20 °C. Tas nozīmē, ka paneļu māju pamatiem ir jābūt zemāk par sasaluma robežu: Latvijā parasti zeme sasalst 1–1,2 metru dziļumā, tāpēc pamatiem ir jābūt dziļākiem, citādi sasaluma/atsiluma ciklu dēļ grunts var izcelt pamatus. Atšķirībā no parastajām karkasa mājām paneļu mājas ir mazāk elastīgas: saāķēti masīvie paneļi pamatu plešanās vai nepareizi veiktu montāžas darbu dēļ var deformēties vai savienojuma vietās atdalīties.

Kā karkasu mājām, tā arī paneļu mājām svarīga hidroizolācija – iekšpusē iekļuvis ūdens var izraisīt koka konstrukciju sapūšanu. Starp pamatiem un paneļiem jābūt ļoti kvalitatīvai hidroizolācijai, jo mitri pamati vieglāk iesalst, turklāt mitrums var celties augšup – pa visu sienu līdz pat jumtam.

Ja vēlaties ietaupīt līdzekļus, iesakām māju būvēt no ražotāja unificētajiem paneļiem. Paneļu māju projektiem gan ir ierobežota arhitektoniskā izvēle, citādā gadījumā jūs varat izvēlēties arī individuāli izstrādātu mājas projektu, pēc kura tiek izgatavoti speciāli tam pielāgotu izmēru un formu paneļi, taču tas maksās ievērojami vairāk. Jebkurā gadījumā no tā, cik kvalitatīvi un precīzi tiks projektēta būve, ir atkarīga sekmīga projekta īstenošana. Īpaši no ražošanas un montēšanas darbu kvalitātes ir tieši atkarīga mājas gaisa necaurlaidība.

Paneļu mājas

Priekšrocības

• Iespēja veikt būvdarbus arī aukstajā sezonā.
• Māja ir ātri uzbūvējama.
• Iespējama samontēšana ar jau daļēju apdari.
• Lieliski koka saliekamās mājas ekspluatācijas rādītāji (energoefektivitāte, energoresursu taupīgums, ekoloģiskums).
• Tehnoloģija ļauj izveidot pilnībā līdzenu grīdu, sienu un griestu virsmu, tādēļ vieglāk veidot kvalitatīvu iekštelpu apdari.

Trūkumi

• Liela uzmanība jāpievērš montēšanas darbu kvalitātei, no kuras ir atkarīga aukstuma tiltu neesamība.
• Pamati ir jālej zemāk par salizturīgo dziļumu (vairāk par 1–1,2 m). Neatbilstoši ielejot, var plaisāt sienas.
• Maz iespēju izvēlēties individuālu plānošanu. Par individuālu projektu būtu jāmaksā vairāk.

Guļbūvju mājas: vienkāršība, siltums, ilgmūžība

Lai gan karkasa un paneļu mājas ir ātrāk uzbūvējamas, salīdzinoši lētas, ļoti daudzi cilvēku tomēr izvēlas guļbūvju mājas – tās ir visekoloģiskākās, jo būvniecībā tiek izmantota tīra, dabiska, kvalitatīva koksne (nevis saspiestas skaidas). Turklāt latvieša mentalitātei, iespējams, tas ir viens no pieņemamākajiem būvniecības materiāliem. Koka frēzbaļķu vai guļbaļķu mājās vides iedarbība maz ietekmē iekšējā siltuma izmaiņas. Koka mājā dienas laikā iesilušie baļķi saglabā siltumu, kad baļķi ir atdzisuši, tie iztvaiko sevī uzkrāto mitrumu – šādi tiek uzturēta siltuma un mitruma attiecība.

Par guļbūvju māju ilgmūžīgumu liecina senas celtnes – ja koksne atbilstoši apstrādāta, tā var saglabāties vairākus gadsimtus. Būvmateriālu dažādība un būvnieku kompetence ļauj guļbūvju mājas aprīkot ļoti laikmetīgi, bet tas ir jādara būvstrādniekiem ar pieredzi un zināšanām darbā ar guļbaļķiem.

Kā izvēlēties pareizo koksni?

Parasti māju būvniecībai izvēlas sveķainu – priežu vai egļu – koksni. Iemesli ir pavisam vienkārši: šī koksne ir pietiekami lēta, elastīga un izturīga. Daudziem var rasties jautājumi, kad ir labākais laiks cirst kokus, kas paredzēti mājas būvniecībai? Ziemas cirtes guļbaļķis ir “miega stāvoklī”, un tāpēc tas tik ātri nezilē, t. i., nemaina krāsu. Ja guļbūves māja tiek būvēta no sausiem guļbaļķiem, tad mitrumam pirms baļķu salaišanas vajadzētu būt 20 % robežās. Mitra koksne nav piemērota guļbūvju mājas būvēšanai, jo žūstot tā var stipri deformēties. Pirms būvniecības koksne jātur vēdināmās telpās, citādi tā var mainīt krāsu (zilēt vai nomelnēt), sākt pūt, pelēt, mainīt izmērus. Pareizi izžāvēta koksne divreiz mazāk nosēžas, iztur lielākas slodzes, ir estētiski pievilcīgāka.

Kādiem jābūt guļbaļķiem?

Guļbūves mājas sienu biezums parasti var būt no 15 līdz 35 cm, tie var būt apaļi vai kvadrātveida (frēzbaļķi). Guļbaļķi var būt apaļi ar mizu (dabiski), apaļi virpoti, apzāģēti no divām pusēm, apzāģēti no četrām pusēm, līmētas brusas. Pēc būtības tas ir vairāk estētisks jautājums, lai gan kvadrātveida guļbaļķi paši par sevi palielina sienas biezumu. Taču profesionāļi apgalvo, ka būtiskākais – kā veikta salaišana, kā veikti darbi, kādi ir izmantojamie materiāli.

Ir vispārēji principi šī veida būvniecībai. Saskaņā “ooo” ar direktora Jāņa Lielā teikto guļbaļķiem ir jāguļ vienam uz otra, aizņemot ne mazāk kā pusi no guļbaļķa platuma. Iekšējās starpsienas arī pēc iespējas vairāk jāveido no guļbaļķiem. Noteiktās guļbūves salaiduma vietās ir nepieciešamas iekšējās starpsienas no guļbaļķiem mājas konstruktīvas stabilitātes saglabāšanai. Durvju un logu aplodas nevar stiprināt tieši uz guļbaļķu sienas. Tomēr kvalificēti meistari būvniecības laikā var izmantot dažādus detaļu vai mezglu projektēšanas paņēmienus.

Pamati

Labi būvnieki teiktu, ka vissvarīgākais mājas elements ir pamati. Dažreiz tiek uzskatīts, ka guļbūvju mājas var būt izņēmums: it kā šīm mājām pamati nepieciešami, taču to var arī nebūt. Guļbaļķi saāķējas tik cieši, ka ne sals, ne vējš vai citi mūsu klimatam raksturīgie apstākļi nevar tos izkustināt: koks kā dzīvs materiāls var izliekties, mainīt formu, krāsu, tomēr neizlec no kopējās mājas konstrukcijas. Papildu argumenti šim apgalvojumam: ja guļbūve būs uz pamatiem, kas “staigā” sasaluma/atsaluma ietekmē, tad arī sienas nebūs necaurlaidīgas, starp tām vienmēr būs spraugas. Lai guļbūves struktūra laika gaitā kārtīgi “nosēstos” un būtu necaurlaidīga, tad pamatiem, uz kuriem tā ir uzbūvēta, arī jābūt stabiliem. “UAB Tekmega” direktors Darjus Sudvojus apgalvo, ka guļbaļķi ir vieglāki par mūra sienām, tāpēc tiem pietiek ar pāļu pamatiem.

Termiskās īpašības

Starp guļbūvju māju ražotājiem un ķieģeļu būvniecības piekritējiem rodas strīdi par pārāk mazo guļbaļķu sienas siltumvadītspēju, kas ir 1,8 W/m² K. Kā apliecina guļbūvju māju būvnieki, enerģijas zudumus caur guļbaļķu sienu nevar aprēķināt, pamatojoties tikai uz koksnes siltumvadītspējas koeficientu. Rezultāti praksē parāda ko citu: enerģijas patēriņš ir ievērojami mazāks par teorētiskajiem aprēķinu datiem. Pēc speciālistu domām, šim faktoram ir ietekme uz guļbaļķu elpošanas, siltuma ietilpības un mitruma absorbcijas īpašībām.

Ļoti svarīga šī veida mājas iezīme – liekā mitruma uzkrāšana. Tāpēc guļbūvju mājā ir laba sajūta pat 17 grādu temperatūrā. Tomēr šis process var būt arī pretējs – ja gaisā ir pārāk maz mitruma, koka siena to veicina papildus.

Cits arguments par labu guļbūves būvniecībai – pielieciet roku pie mūra, lai novērtētu, cik labi nosiltinātas sienas. Jūs sajutīsiet temperatūras izmaiņas. Kad tiek pārtraukta mūra telpas apkure, neizbēgams ir aukstākas sienas kontakts ar silto gaisu – mitruma kondensāta veidošanās. Guļbūves mājā šis process noris lēnāk, pateicoties guļbaļķa lielajai siltumietilpībai. Šī īpašība guļbaļķa iekšpusē uztur temperatūru, kas tuva istabā esošajai temperatūrai. Tas samazina mitruma kondensācijas iespējamību.

Plaisu rašanās iespējas

Ir svarīgi izvairīties no plaisām pamatu un pirmā vainagu krustošanās vietā. Apakšējiem guļbaļķiem ir jābūt impregnētiem, vēlams izzāģēt no koksnes, kas izturīga pret pūšanu, uz pamatiem jāierīko hidroizolācijas kārta. Turklāt ir svarīgi veidot plašu slīpu jumta dzegu un paredzēt, lai pamati neizietu ārpus sienas vertikālās plaknes.

Iekšējās starpsienas ieteicams veidot no guļbaļķiem. Stingras konstrukcijas ķieģeļi vai ģipškartona starpsienas var būt guļbaļķu plaisu veidošanās cēlonis.

Guļbūvju mājas

Priekšrocības

• Laba skaņas izolācija – biezas, cietas sienas.
• Veselīga dzīves vide (atmosfēras mitrums, maz statisko putekļu).
• Ilgmūžība (līdz 3 reizes lielāka nekā karkasa vai paneļu mājām).

Trūkumi

• Būtiski atbilstoši apstrādāt koksni, jo citādi tā var sākt pūt, deformēties.
• Koksni nepieciešams regulāri kopt (impregnēt) regulāri.
• Sarežģītāka iekštelpu iekārtošana konstrukciju nosēšanās dēļ.

Speciālista komentārs

Koka māju būvniecības uzņēmuma “ARTIVA” komercdirektors Artūrs Gredzens

Pirms argumentu “par” vai “pret” izteikšanas jebkuram no būvniecības veidiem – koka vai mūra mājai – vispirms ir jāpievērš uzmanība tam, kas nosaka dzīves vides (ne tikai mājas) kvalitāti un vērtību visā tās dzīves ciklā. Koka būvniecība individuālo māju būvniecības nozarē izceļas ar ļoti augstu efektivitātes līmeni. Vērtību skalā pēc svarīguma pirmajās vietās varbūt nevajadzētu likt ēkas māksliniecisko izpildījumu, energoefektivitāti vai zemes gabala tirgus vērtību, jo par tām svarīgākas ir veselība, ilgmūžīgums, adaptācija. Vērtējiet kopējo enerģētiku! Ja tiktu ievērota estētika, tradīcijas, zinātnes inovācijas un ņemta vērā būvniecības sistēmas draudzīgums videi, tad arī atklātos koka būvniecības priekšrocības.